Nē, mūsu tradīcija netika lauzta. Jā, brīnums notika. Jā, es pārāk bieži izmantoju vārdu “brīnums”. Nē, es nepārstāšu.
Brīnums nebija tajā, ka kempings bija izcils, ar karsto ūdeni un elektrību, bet gan tajā, ka pirmo un vienīgo reizi tas bija BEZMAKSAS. No kurienes tāda laiktelpas kontinuuma fluktuācija, jūs pavaicāsiet?
Viss slēpjas tajā, ka no netālās baznīcas Strandarkirkja izstaro dievišķā spēka stari, un to svētība ir tik liela, ka neviens no apkārtējiem fermeriem nespēj atteikt tuvākajam naktsmājas.
Ja jums mana Ēzopa valoda nav saprotama, iztulkošu: baznīca ir slavena svētceļojumu vieta, un divi blakus dzīvojoši fermeri ir izveidojuši veselus divus bezmaksas hostinga kempingus: viens atpelnās ar suvenīriem, bet otrs – ar kafejnīcu.
Lūdz pareklamēt, lūk, arī to daru
Pirmo reizi rietumvalstīs redzu tādu smieklīgu angļu valodu – gandrīz katrs otrais vārds ir tā izkropļots, ka man tas izskatās tīri pēc "padonku" slenga, ļoti foršs efekts, kādu es vēl nekad tik tīrā formā angliski iepriekš nebiju redzējis.
Kempings ir haļavnais, bet izteikti sarkanajā kastītē var iemest babkingus no dāsnas dvēseles
Pīļu olas, turpretī, maksā 0.23 Ls/gabalā
Olas mēs iepirkām brokastīm, iznāca tīri nekas, tiesa gan, kaprīzais Andrejs lika man tās kaut kāda iemesla dēļ vārīt 15 minūtes, motivējot ar to, ka viņam nepatīk šķidrs dzeltenums. Es pēc intensīvām sporta nodarbībām varu ēst jebkādas substances jebkādā agregātstāvoklī, tā kā man šādus estētiskus ēšanas paradumus nesaprast.
Duša kempingā, tiesa, bija par maksu, bet var paņemt vienu atslēgu uz diviem. Taču Andrejs, kurš parasti cenšas apčakarēt lētticīgos islandiešus, ja tas pārāk neatgādina zagšanu, saskaroties ar tādu sirsnīgu uzņemšanu, apstulba un samaksāja par atslēgu sev atsevišķi.
Vēl mēs ilgi izvēlējāmies, kur telti ieinstalēt, citādi “vējš no jūras pūta, vējš no jūras pūta”. Bezgalīgu strīdu rezultātā pajautājām cilvēkiem, vai drīkst nolikties blakus viņu kemperim, lai aizsegtos no vēja. Protams, nav vēl piedzimis tāds skandināvs, kurš atteiks tādu sīkumu nomocītiem velosipēdistiem, un vēl jo vairāk, mūs pabrīdināja, ka apkārt skraida trīs lieli suņi, uz ko mēs ar entuziasmu atbildējām, ka mums patīk suņčiki. (c) Snatch
Šeit dzīvo fermeris
Un viņa bērni
Un zvēriņi
Bet debesis virs mums dzīvo visur
Kopskats
Teritorija ir labiekārtota, un top skaistāka ar katru dienu
Būdiņā ar dušu un tualeti atradām čupu ar pustukšiem gāzes baloniem uz haļavu
Gan īpašnieks, gan kempings atstāja uz mums vispatīkamāko iespaidu. Vairāk tādas pieejas pasaulē, un skat, dzīvot kļūtu labāk, dzīvot kļūtu jautrāk.
Un lūk, arī pati Strandarkirkja
Iekšpusē
Un ārpusē
Kad es runāju par tās dziedniecisko spēku, es nejokoju. Slavena kirha ir, lūk, ar ko.
Fermera dēls veda no Norvēģijas kokmateriālus, bet iekļuva miglā un tumsā, visi krita panikā, jo blakus nebija ostas, bet krasts klinšains. Īpašnieks apsolīja, ka, ja paveiksies, šķūņa vietā uzcels jaunu baznīcu. Protams, viss sagāja, un tas kungs izvadīja jūrniekus pa riskanto akmeņaino ceļu uz krastu. Nācās atmaksāt uz lūgšanām un dāvaniņām kārīgajai dievībai kā solīts. Kopš tiem laikiem tie, kam ir trabli, ziedo baznīciņai piķi, un uzreiz izdziedinās, vai kas nu viņiem tur slikts nebūtu – viss pazūd. No šejienes bagātība, gods un cieņa šai organizācijai, kas saglabājas vēl līdz šai dienai.
Papriecājušies par baznīcu, kura bija piepildīta ar svētceļniekiem nedaudz mazāk par 5%, mēs devāmies tālāk pa bezgalīgajiem Islandes plašumiem, kas piepildīti tikai ar vēju un sauli. Mūs gaidīja pēdējā diena ceļā, pa gludu šoseju bez automašīnām, krājumu gana, un priekšā – kārotais mērķis Reikjavīkas veidolā. Likies taču, kas var būt vienkāršāk?